Slinķīša gardumi

Uzreiz godīgi atzīstos, ka gatavot māku viduvēji . Tas nozīmē, ka badā nesēžu, māku uzvārīt makaronus, kartupeļus, izcept gaļu un nedaudz draudzējos ar cepeškrāsni , bet nekādas " pīles apelsīnos" nemācēšu uztaisīt . Ja šim rakstiņam nejauši uzduras kāds profesionāls pavārs, savu nervu labad, mūc prom !
Šitā ir amatieru ieleja  un te var ieraudzīt briesmu lietas :D

Pagāšnedēļ Rimi pamanīju sauso maisījumu kēksiņiem . Maksāja ap 40 santīmiem, tāpēc paķēru divas paciņas brīdim, kad prasīsies pēc saldumiem  un bode būs ciet .

Tas brīdis pienāca šonakt , tāpēc ķēros klāt . Un lai cik pārsteidzoši tas nebūtu- virtuvi nenodedzināju un kūciņas sanāca lieliskas ! ^-^  Tik viegli, ka pat bērns varēs tās uzcept . 

Uz iepakojuma rakstīts : pievienot ūdeni ( to es varu ) , mīkstu margarīnu vai augu eļļu ( emm... mājās atradu puspaciņu sviesta, kuru  karsta ūdens peldē izkausēju )  .  Ieber bļodā  maisījumu, pielej ūdeni un izkausēto sviestu , samaisa .  un viss ?

Tiešām viss . Mīkla ir gatava .
Tā kā man mājās nebij ne mafinpannas, ne kēksu formiņu , no   kartona uzmeistaroju  caurulītes.
Ietaukojam cepampapīru no abām pusēm , liekam uz pannas, pa virsu formiņas un pildām iekšā mīklu .
Tā, kā uzskatu sevi par dikti radošu personību, liku pa karotei , pirmo  gaišo, tad brūno, tad atkal gaišo un tā līdz puse no formiņas ir pilna :)

(piezīme man pašai - rīt rikšoju uz saimniecības veikalu pēc papīra kēksu formiņām ) šitas izskatās parāk briesmīgi ..

Atgriežamies pie instrukcijas - cept 40 minūtes 170-180 grādu temperatūrā . Oki.. izturēju kādas 25 minūtes un tad vilku ārā, jo dikti gribējās nobaudīt . Kā izrādījās, papīru dabūt nost nav nemaz tik viegli, biju kartīgi iesainojusi šos mazulīšus, lai neaizmūk , hehe.
Bet iznākums man patīk. Pats jaukākais , ka katrs no "pončikiem " ir personība un neatkārtojas  .

 ņam ņam !
Atceros, ka veikalā redzēju arī picas mīklas maisījumus. Būs jāizmēģina

Esmu lepna  un laimīga kā  zilonis  :)  Labu apetīti!